Sintra 5: tā kā Disnejlenda, bet senāk

2019-10-09 plkst. 23:31 | Publicēts 2019-09/10 Sintra, Ceļojumi, Ceļojumu stāsti | Komentēt
Birkas: , , , ,

Nākamā diena konferencē ir pēdējā un tāpēc īsāka. Es no rīta atmetu domu par taksometriem un eju vien ar kājām. Pa ceļam es vēroju citronu kokus, laima kokus un pirmo reizi dzīvē redzu krūmus ar granātāboliem. Man tiešām šķiet, ka tie ir granātāboli, bet es nelienu svešā dārzā pārbaudīt.

Kad konference beidzas, J. mani sagaida konferences viesnīcas vestibilā un mēs palūdzam reģistratūrā, lai mums izsauc taksometru. Tas ir par kādiem 30% dārgāk, bet viņš tiešām ierodas. Mazliet pacīnamies izskaidrot, ka mēs gribam pie Sintras vidus stacijas, nevis pie Portela de Sintra, bet mēs tur tiešām nokļūstam. Mūsu lielais plāns ir doties uz Regaleiras muižu (Quinta da Regaleira), bet pirms tam pavazājamies pa suvenīru veikaliem un J. ierosina aiziet uz saldējuma kafejnīcu, ko viņš te netālu ir atklājis vienā no dienām, kad es biju konferencē.

Saldējuma kafejnīcā es sabūju vairākus labus saldējumus (karameles, kokosa, kanēļa), no kuriem vislielāko atzinību izpelnas kanēļa, un bezkofeīna kafiju. Tas ir patīkama atkāpe no konferenču ļoti kofeinizētajām tradīcijām. Ir tradīcija uzskatīt, ka mēs esam ierīces kafijas konvertēšanai idejās, un man garšo kafija, bet visa kādreiz var būt par daudz. Bet kafija ļoti piestāv gan saldējumam, gan nacionālajiem olu groziņiem, ko paņemam klāt. Kafejnīca ir pašā pilsētas centrā, tai blakus ir iela, tad paplaša staigāsanas promenāde un tad liela, praktiski neapbūvēta grava – kaut kas pa vidu starp parku un brikšņiem. Iela nav ļoti dzīva, tāpēc ir patīkami sēdēt uz terases un skatīties uz promenādi, tās rakstainajām margām un tālāk uz zaļumiem.

Uz Regaleiras muižu dodamies kājām. Elektroniskās kartes, protams, nezina, kuri vārti ir tiešām ieeja, kuri izeja, un kuri vienkārši aizvērti un nekam nepieejami, bet mēs tiekam iekšā. Uz biļetēm ir rinda, bet iekšā cilvēki pietiekami izklīst, lai nebūtu traka drūzma. Vispār iemesls, kāpēc mēs te nonācām, bija tas, ka J. redzēja suvenīrmagnētiņus, kur attēltos ar kolonām izbūvēts caurumu, kas stiepjas iekšā zemē, un gribēja redzēt dzīvē, kas tas ir, un internets teica, ka tas atrodas šeit, muižas parkā. Bet biļete, protams ir uz visu parku un vēl arī ekspozīciju pašā muižā, līdz ar to mums būs kārtīga pastaiga. Muižas parks ir aptuveni taisnstūrveida laukums stāvā kalna nogāzē un muiža ir pašā lejā, tāpēc mēs nolemjam pēc kartes izstaigāt atzīmētos objektus – vispirms no ieejas uz augšu, tad uz leju un beigt ar muižu, lai pēc iespējas samazinātu kāpšanu augšup.

Pēc kāda laika es saku, ka acīmredzot šis ir tas, kā izskatās 19. gadsimta disnejlenda. Parku caurvij klasiskais serpentīna veida celiņš, taču galos tā līkumus savieno mazas romantiskas kāpnītes, dažus posmus savieno romantiski tiltiņi vai šauras “slepenās” taciņas. Praktiski visi objekti šajā parkā ir nevis dziļi praktiski, bet tāpēc ka kādam tas ir šķitis jautri vai romantiski. Pāris dažādas formas torņi ar skatu uz pili. Mākslīga grota ar nokarenām malām un alu dziļumā. Ala, izrādās savieno grotu gan ar to “aku” (ūdens tur nav), kas ir suvenīru magnētiņos, gan ar vēl viena. Magnētiņos liek parasti to, kurā iekšā ir skaistas kolonas, otrai ir vienkārši raupji akmeņi. Abām “akām” aiz kolonām/akmeņiem ir ejas, kas ļauj noiet no augšas lejā vai otrādi. Vēl viens tās pašas alu sistēmas atzars aizved uz mākslīgo ūdenskritumu, kas ir sakombinēts ar vienu tiltiņu pa augšu in staigājamu akmentiņu rindu līmeni zemāk. Vienā parka galā ir grotu labirints un mākslīgs dīķis. Labirints ir drusku dubļains dīķa dēļ, bet mēs to vienalga izstaigājam. Pašā parka augšā ir viena mazāka ala, kas ir nosaukta par Jaunavu grotu – mēs ar kolēģi vakarā satiekoties (viņš arī te ir bijis tikai citā laikā) ciniski novērtējam, ka tā nu ir tā nu ir grota, kur kāds iet, ja grib beigt būt jaunava, galā taisni tāds klusāks kakts ar soliņu. Pēc visa spriežot, lielais vairums parkā esošo objektu ir vai nu pilnīgi mākslīgi vai vismaz ārkārtīgi uzlaboti, un diezgan nepārprotami tie ir veidoti kādam par prieku. “Bet kāpēc gan nē?” un “pārmērīga nopietnība nevienam par labu nav nākusi” garstāvoklī. Tāpēc mēs pieķeramies salīdzinājumam par pāris gadsimtus vecāku disnejlendu.

Visas brīvās vietas starp ceļiem, ejām un skulptūrām, protams, ir dāsni piestādītas ar visādiem augiem. Daudzi no tiem zied lieliem, krāsainiem ziediem, tāpēc, lai gan diena ir silta, mēs necepamies. Augi, šķiet, te ir cieņā – parka vidū ir arī palmu/kaktusu māja. Tā gan ir ciet.

Lai gan sākotnēji taisījāmies apskatīt bez maz vai tikai “akas”, parks mums patīk un mēs to izstaigājam ļoti kārtīgi, līdz nokļūstam lejā. Te ir 2 galvenie objekti – neliela caku stilā veidota kapela un pati muiža. Abas ēkas ir rotātas sarežģitiem kruzuļu rakstiem, bet nelielā kapela izceļas īpaši – gandrīz vai rodas šaubas vai tas ir akmens un betons, vai tamborējums.

Ieejam arī muižā, tur ir pieejams apskatei pirmais stāvs (otrais restaurējas). Mani iepriecina pusdienu zāle ar logiem uz visām pusēm un vairākās vietās ārkārtīgi greznās portugāļu flīzītes, taču kopumā man paliek sajūta, ka interjērs nobāl eksterjera un parka priekšā. Bet es jau esmu arī sagurusi.

Beiguši pastaigu, mēs piesēžam atpūsties ārā uz soliņa ar grezni grebtu atzveltni. J. meklē restorānu vakariņām, es pasēžu, papūšos un tad eju meklēt tualeti. Atrodu, forši. Poda telpā ir milzīga zīme, ka lūdzu nedzert ūdeni, ūdens nav dzeramais. It kā loģiski, tikai… izlietnes ta te nav! Tiešām biju domājusi, ka fakts, ka tualetes podā ūdens nav dzerams, ir pašsaprotams! Taču tad es izeju ārā un tieši pie durvīm ieraugu izlietni ar vēl vienu tādu pašu zīmi. Acīmredzot, runa tomēr nav par dzeršanu suņu stilā, bet vienkārši par to, ka svarīgas lietas labāk uzrakstīt visur.

J. atrod restornānu, kas atrudas pa ceļam uz centru. Pēc viņa apraksta izklausās būrvīgs. Mēs ejam un gurstam, ejam un gurstam, līdz atrodam to netālu no tūrisma informācijas centra. Tāda maza, jauka terasīte. Speramies iekšā! … Jauks puisis saka, ka viņi nevarēšot mums dot ēdienu. Mēs samulsuši skatamies. Viens no viņu pavāriem esot slimis un otrs esot aizgājis pirkt ēdienu, un viņš būs atpakaļ septiņos. Ir apmēram pieci. Viesmīlis savaldzina mani ar to, ka saka, nevis “cook” (pavārs), bet “cooker” (cepējs? pavārotājs?), bet es tomēr no sirds atvainojos, ka es izsalkusi esmu jau tagad un mums nāksies iet meklēt citu vietu. Žēl. Man patika gan interjers, gan cooker.

Piezemējamies netālu grilbārā. Sēžam ārā, mulsinoši tuvu ielas daļai, kur brauc mašīnas, bet šī ir Sintra, ietves nav šejienes stils. Dzeram sangriju un es pagaršoju lielu, cepta tunča gabalu. Kas to būtu domājis, vienkārši cepts tuncis man tiešām garšo, atšķirībā no marinētā briesmoņa bundžās. Nu drusku pasāļš, bet tā nav īsti tunča vaina. Šī ir pirmā vieta, kur man neprasot neuzmet uz galda olīves, un es mazliet nozēloju, ka nepaprasu. Bet es ēdu garšīgu brūnīti ar ingvera sorbertu. Tā kā restorāns ir paliela kalna malā, pāri ielai starp mājām ir pat mazliet skats uz ieleju. Mazliet. Sangrija ir laba, kā jau parasti šajā reģionā.

Ejam uz autobusu un braucam mājās, nu jau mēs esam gudri un zinām, ko paprasīt, un mūs uzņem jau pirmajā autobusā.

Vakarā kolēģis ir atnesis Madeiras vīnu, jo viņš grib zināt kā tas garšo, bet vienam izdzert pudeli nav veselīgi. Kaut kas pa vidu starp vīnu parasto un portu. Ļoti labi garšo pie pāri palikušajiem saldajiem portugāļu cepumiem/saludmiem, kas laikam taču nozīmē, ka jebkuros apstākļos viņš būtu ļoti salds. Saplānojam nākamajā dienā izmest mazu līkumu pa Lisabonu, pirms lidot prom.

Advertisements

Atstāt komentāru »

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Gribi kaut ko piebilst?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

WordPress.com blogs.
Entries un komentāri feeds.

%d bloggers like this: